sofisms
"Sofisms" ir apzināti maldinoši argumenti, kas izskatās loģiski, bet satur kļūdu (apzinātu vai neapzinātu), lai maldinātu vai aizstāvētu nepatiesu secinājumu. Tie bieži tiek izmantoti retorikā vai disputos, lai radītu ilūziju par pārliecinošu argumentāciju.
Galvenās īpašības:
- Šķiet loģiski, bet pamatā ir kļūda.
- Var būt apzināts mēģinājums maldināt vai neapzināta loģiska kļūda.
- Bieži balstās uz divdomīgiem jēdzieniem, pārgeneralizāciju vai citiem loģikas traucējumiem.
Piemēri:
1. "Personu uzbrukums" (Ad hominem)
"Jūs nevarat ticēt viņa viedoklim par klimata pārmaiņām, jo viņš pats brauc ar lielu auto."
(Argumentu vājina, uzbrukojot runātāja personībai, nevis analizējot pašu argumentu.)
2. "Slidenais nogāzums"
"Ja atļausim geju laulības, nākamais solis būs laulības ar dzīvniekiem."
(Pieņemts, ka viens solis neizbēgami novedīs pie ekstrēma sekas bez pamatojuma.)
3. "Falsifikācijas izvairīšanās"
"Horoskopi vienmēr ir patiesi – ja tevais nesakrīt, tu vienkārši nepareizi interpretē zīmes."
(Pārkāpj zinātnisko principu, ka apgalvojumam jābūt atsaukamam ar pretpiemēriem.)
4. "Apļveida arguments" (Circulus in demonstrando)
"Bībele ir patiesa, jo tā ir Dieva vārds. Mēs zinām, ka tā ir Dieva vārds, jo tā rakstīts Bībelē."
(Secinājums tiek pamatots ar pašu secinājumu, slēgts loks.)
Vēsturiski: Sofismi cēlušies no sengrieķu sofistiem (piem., Protagors), kuri mācīja argumentācijas mākslu, nereti uzsverot pārliecināšanu, nevis patiesību.
Mūsdienās: Sofismus var sastapt politikā, reklāmā, ikdienas strīdos. Atpazīšana prasa kritisku domāšanu un loģikas izpratni.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.