"Skriukšķis" latviešu valodā nozīmē sīks, knašs un veikls bērns (bieži vien ar nerātna vai palaidņa pieskaņu). Tas var būt gan mīļš, gan nedaudz uzbāzīgs, bet parasti ar piejaukumu jautrības un enerģijas.
Piemēri:
1. "Mūsu Jānis ir īsts skriukšķis — visu dienu skraida pa māju un izdomā jaunas palaidnības."
(Bērns, kas ir nepacietīgs un pilns enerģijas.)
2. "Nu tu, skriukšķi, atkal visus rotaļlietas izkaisīji pa visu istabu!"
(Lietots mīļi-norādoši, lai pasvītrotu bērna nerātno, bet ne ļauno dabu.)
3. "Kāds skriukšķis viņš bija bērnībā — vienmēr kāpās kokos un meklēja piedzīvojumus."
(Atgadījumā par aktīvu, drosmīgu bērnu.)
Vārds bieži lietots mīļinājumā vai jokojoties, nevis nopietnā kritikā. Tas atspoguļo bērna nevaldāmo dzīvīgumu un ziņkārību.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.