sīveļļa

"Sīveļļa" ir lietuviešu izcelsmes vārds latviešu valodā, kas apzīmē biezu, blīvu miglu vai dūmu mākoni (īpaši pār purvu, ezeru vai mitru vietu). Tas bieži saistīts ar rīta vai vakara miglu, kas paceļas no mitras zemes.

Piemēri:
1. "Pār ezeru rīta pusē peldēja blīva sīveļļa."
(Pār ezeru rītā bija biezs miglas mākonis.)

2. "Meža taku aizklāja vakara sīveļļa, un ceļš kļuva gandrīz neredzams."
(Vakara migla aizklāja meža taku.)

Papildinformācija:
Vārds "sīveļļa" ir dialektālā izcelsme (no lietuviešu "sīlys" — "dūmakts, migla"), un tas lietots galvenokārt literārajos tekstos vai reģionālajās izteiksmēs. Mūsdienu sarunvalodā biežāk lieto "migla" vai "dūmaka", bet "sīveļļa" piešķir tēlainību un specifisku nokrāsu.

Įrašas
Paaiškinimas	"Sīveļļa" ir lietuviešu izcelsmes vārds latviešu valodā, kas apzīmē biezu, blīvu miglu vai dūmu mākoni (īpaši pār purvu, ezeru vai mitru vietu). Tas bieži saistīts ar rīta vai vakara miglu, kas paceļas no mitras zemes. Piemēri: 1. "Pār ezeru rīta pusē peldēja blīva sīveļļa." (Pār ezeru rītā bija biezs miglas mākonis.) 2. "Meža taku aizklāja vakara sīveļļa, un ceļš kļuva gandrīz neredzams." (Vakara migla aizklāja meža taku.) Papildinformācija: Vārds "sīveļļa" ir dialektālā izcelsme (no lietuviešu "sīlys" — "dūmakts, migla"), un tas lietots galvenokārt literārajos tekstos vai reģionālajās izteiksmēs. Mūsdienu sarunvalodā biežāk lieto "migla" vai "dūmaka", bet "sīveļļa" piešķir tēlainību un specifisku nokrāsu.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.