"Sirreālists" ir latviskais termins angļu "surrealists" tulkojumam. Tas apzīmē virziena mākslā, literatūrā un kino pārstāvjus, kuri sekoja surreālisma (no franču surréalisme — "pāri reālismam") principiem.
Galvenās iezīmes:
1. Apzināta reālisma pārkāpšana — fantastiski, sapņaini, neloģiski tēli un sižeti.
2. Bezapziņas izpausme — brīvas asociācijas, nejaušība, klejojoša iztēle.
3. Paradoksi un šoks — radīt pārsteigumu, izjaukot ierastās saiknes.
Piemēri sirreālistiem:
1. Salvadors Dalī (gleznotājs) — pazīstams pēc kusšu pulksteņu tēla gleznā "Atmiņas noturība".
2. Renē Magrits (gleznotājs) — darbos apvienoja negaidītas lietas, piemēram, debesu mākonis durvīs vai cilvēka seju ar ābolu.
3. Luiss Bunjuels (režisors) — filmā "Andalūzijas suns" (1929) izmantoja šokējošus, nesakarīgus tēlus (piemēram, acs griešanu).
4. Andrē Bretons (dzejnieks) — viens no virziena teorētiķiem, autoritatīvs manifestu autors.
Īsumā: Sirreālisti centās radīt mākslu, kas atklāj dziļākas, iracionālākas patiesības, pārsniedzot ikdienas loģiku un uztveres ierastības.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.