sintagmatika
Sintagmatika ir valodniecības jēdziens, kas apzīmē vārdu vai elementu kombinēšanas un sakārtošanas principus teikumā. Tas attiecas uz to, kā vārdi vai valodas vienības tiek savienoti secībā, lai radītu jēgpilnas konstrukcijas (piemēram, teikumus vai frāzes).
Īsumā:
Sintagmatika pēta horizontālās attiecības starp vārdiem teikumā — to, kā tie seko viens otram un veido loģiskas vienības.
Piemēri sintagmatiskajām attiecībām:
1. Vārdu secība teikumā:
- "Skatīties filmu" (pareizi) vs. "Filmu skatīties" (nepareiza secība latviešu valodā, ja tas nav mērķis teikumā).
- Sintagmatiski pareiza frāze veidojas, ja vārdi seko noteiktai secībai (piemēram, darbības vārds + papildinātājs).
2. Saderība starp vārdiem:
- "Lasīt grāmatu" (darbības vārds "lasīt" prasa papildinātāju akuzatīvā — "grāmatu").
- "Iet uz skolu" (prepozīcija "uz" prasa akuzatīvu — "skolu").
3. Kontekstā atkarīga nozīme:
- Vārds "tumšs" sintagmatiski var tikt savienots ar dažādiem lietvārdiem, mainot nozīmi:
"tumšs logs" (fiziska īpašība) vs. "tumšas domas" (abstrakta nozīme).
Pretstats: Sintagmatikai bieži pretstatīta paradigmatika, kas pēta vārdu vai elementu izvēles iespējas noteiktā teikuma pozīcijā (piemēram, vārda "liels" vietā var izvēlēties "milzīgs", "plašs" utt.).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.