sindikālisms
Sindikālisms ir strādnieku kustība, kuras mērķis ir sasniegt sociālos un ekonomiskos mērķus caur tiešu darbinieku rīcību (piemēram, streikiem, boikotiem, sabotāžu), nevis caur politiskām partijām vai valsts iestādēm. Tas uzsver arodu biedrību (sindikātu) neatkarību un tiešu darbinieku kontroli pār ražošanu.
Galvenās iezīmes:
- Tieša darbinieku darbība (bez starpniekiem).
- Koncentrēšanās uz ekonomisku cīņu darba vietā.
- Bieži vien noraida ilgtermiņa politiskas stratēģijas.
Piemēri:
1. Vispārējs streiks — visu nozaru darbinieki pārtrauc darbu, lai izdarītu spiedienu uz valdību vai darba devējiem (piemēram, Francijas streiki 1968. gadā).
2. Sindikālu organizēta ražošanas sabojāšana — darbinieki apzināti palēnina darbu vai boikotē noteikumus, lai izcīnitu labākus darba apstākļus.
3. Mūsdienu piemērs — strādnieku kolektīvas darbības (piemēram, logu tīrītāju vai piegādātāju streiki) bez oficiālu politisko partiju iesaistes.
Sindikālisms bieži tiek saistīts ar anarhosindikālismu, kas noraida jebkādu valsts varu un iedomājas sabiedrību, kuru pārvalda strādnieku padomes.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.