Simna ezers
"Simna ezers" ir latviešu tautas nostāstu un teiku iztēles radījums — mītiska, burvju vai pārdabiska ezeru kategorija, kas bieži saistīta ar maģisku spēku, velniem, bagātībām vai pārdošanu. Nosaukums cēlies no vārda "simt", kas simbolizē daudzveidību, pārmērību vai neparastu bagātību.
Galvenās nozīmes:
1. Bagātības simbols — ezers, kurā slēpti dārgumi (zelta sudraba trauki, nauda).
2. Velna darījuma vieta — pēc folkloras, velns varētu pārdot ezeru cilvēkam, taču par to nāktos maksāt ar dvēseli.
3. Pārdabiska vara — ezeram piemīt maģiskas spējas (piemēram, parādās tikai noteiktos laikos).
Piemēri folklorā un literatūrā:
1. Tautas nostāstos bieži stāsta, ka zem Simna ezera slēpjas pagrimusi baznīca ar zeltu, kas reiz gadā (Zvaigžņu naktī) paceļas no dibena.
2. Anša Lerča-Puškaiša teiksmē "Simna ezers" (1896) velns pārdod ezeru nabagam zemniekam, taču pēc darījuma ezerā izzūd gan zivis, gan ūdens — paliek tikai purvs.
3. Vietvārdi Latvijā — vairāki ezeri saukti par "Simna ezeru" (piemēram, Simanis Madonas rajonā), kuriem piedēvē maģiskas īpašības.
Kopsavilkums:
"Simna ezers" folklorā ir metafora kārdinājumam, greizsirdībai un cilvēka alkai pēc bagātības, brīdinot, ka nepiedienīgi iegūtie labumi var izgaist vai novest postā. Tas atspoguļo seno ticējumu par dabas objektu pārdabisko raksturu un morālo mācību par to, ka viss uz zemes pieder dabai — ne cilvēkam.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.