siloģisms
Siloģisms ir loģisks secinājums, kurā no diviem pieņēmumiem (premisām) izriet trešs secinājums. Tas balstās uz deduktīvo spriešanu, kur, ja premisas ir patiesas, arī secinājumam jābūt patiesam.
Struktūra (klasiskā piemēra formā):
1. Lielā premisa (vispārīgs apgalvojums).
2. Mazā premisa (konkrēts apgalvojums).
3. Secinājums (loģiski izrietošais apgalvojums).
Piemēri:
1. Klasiskais piemērs (Aristotelis):
- Lielā premisa: Visi cilvēki ir mirstīgi.
- Mazā premisa: Sokrāts ir cilvēks.
- Secinājums: Tātad Sokrāts ir mirstīgs.
2. Par dzīvniekiem:
- Lielā premisa: Visas kaķes ir zīdītāji.
- Mazā premisa: Muris ir kaķis.
- Secinājums: Tātad Muris ir zīdītājs.
3. Par ģeometriju:
- Lielā premisa: Visiem kvadrātiem ir četras vienādas malas.
- Mazā premisa: Šī figūra ir kvadrāts.
- Secinājums: Tātad šai figūrai ir četras vienādas malas.
Svarīgi: Siloģisms nodrošina formāli pareizu secinājumu, bet tas nenozīmē, ka secinājums ir faktiski patiess, ja vismaz viena no premisām ir nepatiesa. Piemēram:
- Visi putni spēj lidot. (nepatiesa premisa, jo pingvīni neprot lidot)
- Pingvīns ir putns.
- Tātad pingvīns spēj lidot. (secinājums loģiski izriet, bet ir nepatiess faktiski).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.