sillabotonisks
"Sillabotonisks" ir literatūras termins, kas apzīmē dzejas ritmu, kas balstās uz zilbju skaita un uzsvēruma (akcenta) mijiedarbībā. Tas ir raksturīgs sillabotoniskajai sistēmai, kas dominē latviešu klasiskajā dzejā.
Īsumā:
- Zilbes tiek skaitītas katrā rindā (piemēram, 8 zilbes).
- Akcenti (uzsvērumi) tiek regulāri izvietoti noteiktās zilbēs (piemēram, katrā otrajā zilbē).
- Rezultāts: skaists, mūzikālš, ritmisks un strukturēts dzejolis.
Piemēri latviešu dzejā:
1. J. Rainis, "Uz jūras" (fragments):
"Es redzu jūru zilā tālē,
Un baltas putas viļņu galē."
- Rindās ir 8 zilbes, ar akcentiem galvenokārt uz katras pāra zilbes (2., 4., 6., 8.).
2. Aspazija, "Sirds sāpēm" (fragments):
"Vēl naktī skumjā es raudu, raudu,
Un asaras man vaigu glāsta."
- Tipisks 8-zilbju ritms ar skaidriem uzsvērumiem.
3. F. Bārda, "Rītausma" (fragments):
"Jau aust, jau aust, jau gaisma zied,
Un vakars tumšais projām iet."
- Skaidrs sillabotonisks ritms (8 zilbes, akcenti ik pēc 2 zilbēm).
Kopsavilkums:
Sillabotonika ir latviešu klasiskās dzejas pamatā (Rainis, Aspazija, Poruks u.c.). Tā rada skaidru, mūzikālu ritmu, atšķirībā no brīvā vai tikai zilbju skaita balstītā (sillabiskā) dzeja.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.