sīkstiebru
"Sīkstiebru" latviešu valodā ir izdomāts, humora vai sarunvalodīgs apzīmējums cilvēkam, kurš rāda pārlieku lielu skaudību, greizsirdību vai nelabvēlību pret kāda cita panākumiem, laimīgo situāciju vai īpašībām.
Tas ir saliktenis no vārdiem "sīksts" (greizsirdīgs, ļauns, nikns) un "tiebru" (kas asociējas ar "tībru" – izvirtuļu, palaidni), radot spilgtu, bieži jocīgu tēlu.
Piemēri lietojumam:
1. Konkrētā situācijā:
"Neskaties uz viņu tik sīkstiebrīgi – ja tu pats negribi mācīties, lai citi guv panākumus!"
(Nozīme: Nēsā greizsirdību par kāda cita sekmes.)
2. Raksturojumā:
"Mūsu kantorī ir viens tāds sīkstiebru – vienmēr sēž un murmina, ja kāds saņem prēmiju."
(Nozīme: Cilvēks, kurš necieš citu veiksmi.)
3. Humoristiskā kontekstā:
"Nu tu esi īsts sīkstiebru! Vai tiešām nevari priecāties, ka kaimiņam jauna mašīna?"
(Nozīme: Jocīgi norāda uz greizsirdību.)
Vārds nereti lietots draudzīgā, neoficiālā sarunā, lai humoristiski norādītu uz negatīvu rakstura īpašību, neizsaucot smagu aizvainojumu. Tas atspoguļo latviešu valodas spēju radot spilgtus, tēlainus apzīmējumus ikdienas psiholoģiskām parādībām.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.