sīcoņa
"Sīcoņa" ir latviešu valodas vārds, kas nozīmē mazs, vājš, delikāts cilvēks (parasti bērns vai sieviete), bet ar nokrāsu — izlutināts, pārāk maigs vai izvairīgs cilvēks, kas neiztur grūtības.
Bieži lietots ar negatīvu vai nosodošu nozīmi, lai apzīmētu kādu, kas uzskatāms par pārāk trauslu, bailīgu vai nepietiekami izturīgu.
Piemēri:
1. Viņš nekad nestrādā fizisku darbu — viņš ir īsta sīcoņa!
(šeit — cilvēks, kas izvairās no smaga darba vai grūtībām)
2. Nebūsi sīcoņa, izej ārā arī lietū!
(šajā kontekstā — pārāk maigs/bailīgs cilvēks)
3. Mazā meitene izskatījās kā sīcoņa, bet bija ļoti spēcīga garā.
(šeit — ārēji trausls/maigs izskats)
Sinonīmi: maigulis, izlutinātais, trauslais, vājulis.
Antonīmi: stiprinieks, cietsirdīgais, izturīgais.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.