seriālisms
"Seriālisms" mūzikā nozīmē komponēšanas metodi, kurā visu skaņu augstumu, ilgumu, spēku un pat to artikulāciju nosaka stingri noteikta skaitļu sērija (seriāls princips). Tas ir attīstīts no Arnolda Šēnberga dodekafonijas (12 toņu mūzikas), bet paplašināts uz visiem mūzikas parametriem.
Īsumā: Seriālisms ir mūzikas komponēšanas sistēma, kurā visi elementi (ne tikai toņi) ir organizēti pēc matemātiskiem, sērijveida noteikumiem, lai radītu pilnīgi strukturētu un kontrolētu skaņu materiālu.
Galvenās iezīmes:
1. Pilnīga parametru organizācija – seriāli tiek noteikti ne tikai toņi, bet arī:
- ilgums (rituāls seriālisms),
- dinamisks (spēks),
- artikulācija,
- pat tembrs.
2. Atbrīvošanās no tradicionālās tonalitātes – nav galvenās tonikās, dominantēs utt.
3. Komponista loma – vairāk kā "organizators", nevis emocionāls izteiksmes radītājs.
Piemēri:
1. Arnolds Šēnbergs – viņa 12 toņu mūzika (piemēram, "Klaviersuite" Op. 25) ir seriālisma priekštecis, kur seriāli organizēti tikai toņi.
2. Olīvjē Mesiāns – viņa darbā "Mode de valeurs et d'intensités" (1949) seriāli organizēti ne tikai toņi, bet arī ilgumi, spēks un artikulācija – tas tiek uzskatīts par kopējā seriālisma aizsākumu.
3. Pjērs Bulēzs – viņa struktūras "Structures I" (1952) ir viens no striktākajiem seriālisma piemēriem, kur visi parametri ir pakļauti matemātiskām sērijām.
4. Kārļheincs Štokhauzens – darbā "Kreuzspiel" (1951) seriālie principi attiecas arī uz toņu augstumu, ilgumu un skaļumu.
Svarīgi atzīmēt:
- Seriālisms ir avangarda mūzikas virziens, kas attīstījās pēc Otrā pasaules kara.
- Tas bieži rada abstraktu, intelektuālu skaņu, kas var šķist sarežģīta klausītājam.
- Mūsdienās seriālie principi dažkārt tiek apvienoti ar citām tehnikām (elektroniskā mūzika, aleatorika).
Ja vēlaties, varam apspriest arī konkrētus skaņu piemērus vai seriālisma ietekmi uz mūsdienu mūziku.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.