artikulācija
Artikulācija nozīmē skaņu veidošanu un skaidru izrunu, izmantojot mēles, lūpu, zobu un apakšžokļa kustības.
Galvenās nozīmes:
1. Runas artikulācija – skaņu veidošana un skaidra izrunāšana.
2. Mūzikas artikulācija – notu skanēšanas veids (piem., stakato, legato).
3. Anatomija – kaulu savienojums (piem., locītava).
Piemēri:
1. Runā:
Lai uzlabotu artikulāciju, viņš regulāri trenēja sarežģītus frāžu teikumus.
Bērna neskaidrā artikulācija liecināja par nepieciešamību apmeklēt logopēdu.
2. Mūzikā:
Vijolnieka artikulācija spēlējot stakato bija precīza un asa.
3. Anatomijā:
Zobu artikulācija attiecas uz augšžokļa un apakšžokļa zobu savstarpējo sakārtojumu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.