stakato
"Stakato" (no itāļu staccato — 'atdalīts, nosprausts') mūzikā apzīmē īsus, atdalītus skaņu spēles veidu, kur katrs nots skan īsi un ar pauzi pēc tās.
Galvenās iezīmes:
- Notis tiek spēlētas īsi, "nosprausti".
- Parasti apzīmē ar punktu virs vai zem nots, dažreiz ar īsu horizontālu līniju.
- Radīts iespaids par "lēcieniem" vai punktētu ritmu.
Piemēri:
1. Klavierspēlē — spēlējot stakato, pirksti ātri atlec no taustiņiem, skaņa netiek turēta.
2. Stīgu instrumentos — loka kustība tiek pārtraukta starp katru noti, iegūstot "punktētu" skanējumu.
3. Bērnu dziesmiņās — piemēram, "Jānītis brauca" ar stakato pieeju var izskaņot katru zilbi atsevišķi, asāk.
4. Džeza vai marša ritmos — bieži lietots, lai piešķirtu enerģisku, dinamisku raksturu.
Kontrasts: Stakato pretstatā legato (gludai, savienotai skaņu virknei) rada asu, ritmisku izteiksmi. Tas bieži sastopams tehniskos pasažos, maršos vai lai izceltu humoru/dramatismu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.