sērfs

"Sērfs" ir vēsturisks termins, kas apzīmē viduslaiku zemnieku Eiropā (īpaši Anglijā), kas bija pieķīdināts zemes gabalam un savam kungam. Sērfs nebija vergs, bet arī nebrīvs — viņš nevarēja pamest zemes gabalu, mainīt amatu vai precēties bez kunga atļaujas, un viņš bija pakļauts dažādiem nodevu un darba pienākumiem.

Piemēri:
1. Vēsturisks konteksts: 14. gadsimtā Anglijā sērfs bija spiests strādāt kunga zemē trīs dienas nedēļā, maksāt nodevas par dzīvokli un pat par precībām.
2. Mūsdienu lietojums (pārnestā nozīmē): Vārdu "sērfs" dažreiz lieto, lai raksturotu cilvēku, kas ir emocionāli vai ekonomiski atkarīgs no cita vai sistēmas (piemēram, "kredītu sērfs" vai "tehnoloģiju sērfs").

Īss skaidrojums: Sērfs — viduslaiku pusbrīvais zemnieks, kas piederēja zemes gabalam un kungam.

Įrašas
Paaiškinimas	"Sērfs" ir vēsturisks termins, kas apzīmē viduslaiku zemnieku Eiropā (īpaši Anglijā), kas bija pieķīdināts zemes gabalam un savam kungam. Sērfs nebija vergs, bet arī nebrīvs — viņš nevarēja pamest zemes gabalu, mainīt amatu vai precēties bez kunga atļaujas, un viņš bija pakļauts dažādiem nodevu un darba pienākumiem. Piemēri: 1. Vēsturisks konteksts: 14. gadsimtā Anglijā sērfs bija spiests strādāt kunga zemē trīs dienas nedēļā, maksāt nodevas par dzīvokli un pat par precībām. 2. Mūsdienu lietojums (pārnestā nozīmē): Vārdu "sērfs" dažreiz lieto, lai raksturotu cilvēku, kas ir emocionāli vai ekonomiski atkarīgs no cita vai sistēmas (piemēram, "kredītu sērfs" vai "tehnoloģiju sērfs"). Īss skaidrojums: Sērfs — viduslaiku pusbrīvais zemnieks, kas piederēja zemes gabalam un kungam.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.