"Senlolots" latviešu valodā ir sena, veca lola (vecs, senatnīgs, novecojis cilvēks vai priekšmets).
Vārds ir ironisks vai pazemojošs, bieži lietots, lai izteiktu nicinājumu vai jokojoties par kaut ko novecojušu, nederīgu vai smieklīgi vecmodīgu.
Piemēri:
1. Par cilvēku:
"Vecais Jānis vēl ar savu senlolotu radio spēlē pagājušā gadsimta mūziku."
(Domāts par vecmodīgu cilvēku, kurš lieto novecojušas tehnikas.)
2. Par priekšmetu:
"Šis dators ir īsts senlolots — tas nevar pat interneta atvērt."
(Apzīmē novecojušu, lēnu ierīci.)
3. Ironiskā kontekstā:
"Nu tu esi senlolots! Vēl tici tām pasakām?"
(Jokojoties par kāda vecmodīgu uzskatu vai darbību.)
Piezīme: Vārds nereti lietots sarunvalodā, bet oficiālos tekstos reti sastopams. Tas var būt aizvainojošs, ja lietots tieši pret cilvēku.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.