Sēlpils
"Sēlpils" ir vēsturisks latviešu cietoksnis un apdzīvota vieta, kas atradusies uz salas Daugavas un Sēlijas upes krustpunktā (tagadējā Jēkabpils novadā). Nosaukums cēlies no divām daļām:
1. "Sēļu" — tautas nosaukums (Sēļi bija viens no senajiem baltu ciltīm).
2. "pils" — cietoksnis, nocietinājums.
Tātad "Sēlpils" burtiski nozīmē "Sēļu pils".
Piemēri lietojumam:
1. Vēsturiski:
"Sēlpils bija svarīgs Sēlijas politiskais un militārais centrs līdz 13. gadsimtam, pirms to iekaroja krustneši."
2. Mūsdienās:
"Sēlpiļu drupas atrodas Daugavas krastā un ir populārs tūrisma objekts."
3. Kontekstā ar citām pilīm:
"Atšķirībā no Turaidas vai Cēsu pils, Sēlpils vairāk pazīstama kā arheoloģisks piemineklis nekā restaurēta celtne."
Papildus informācija:
Sēlpils minēta arī senajos hroniku tekstos (piemēram, Indriķa hronikā) kā "Selonum" vai "Selburg". Mūsdienās vietā atrodas arheoloģiskais parks un atjaunotās palisādes.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.