Sekularizācija ir process, kurā reliģija zaudē ietekmi sabiedrības dažādās jomās — politiskajā, ekonomiskajā, izglītības un kultūras dzīvē. Tās mērķis ir nodrošināt, ka valsts un sabiedriskās institūcijas darbojas neatkarīgi no reliģiskām doktrīnām, un ka indivīda reliģiskā piederība kļūst par privātu lietu.
Galvenās pazīmes:
- Atdalīšana no baznīcas un valsts.
- Reliģijas ietekmes samazināšanās sabiedrības normās un vērtībās.
- Zinātnes, izglītības un likumu sekularizēšana.
Piemēri:
1. Valsts un baznīcas atdalīšana — piemēram, Francijā (laicītes princips) vai ASV, kur valsts konstitūcija aizliedz oficiālu reliģiju un nodrošina reliģijas brīvību.
2. Civilā laulība — daudzās valstīs laulība vairs nav tikai reliģisks rituāls, bet gan juridisks akts, ko veic civilās iestādes.
3. Izglītības sistēma — mūsdienu skolās mācību saturs (piemēram, bioloģija, vēsture) bieži vien balstās uz zinātniskiem, nevis reliģiskiem skaidrojumiem.
Sekularizācija nereti tiek saistīta ar modernizāciju un racionālas domāšanas pieaugumu, lai gan dažās sabiedrībās šis process ir pretrunīgs vai nepilnīgs.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.