konstitūcija
Konstitūcija ir valsts pamatlikums — augstākās tiesiskās varas dokuments, kas nosaka valsts iekārtu, varas iestāžu kompetenci, pilsoņu tiesības un pamatbrīvības, kā arī tās pieņemšanas un grozīšanas kārtību.
Īsumā:
Tā ir valsts politiskā un tiesiskā pamatnostādne, kas regulē sabiedrības un varas attiecības.
Piemēri:
1. Latvijas Republikas Satversme — Latvijas konstitūcija, pieņemta 1922. gadā. Tā nosaka, ka Latvija ir demokrātiska, parlamentāra republika, kurā valsts vara pieder tautai.
2. ASV Konstitūcija (1787. gads) — viena no vecākajām rakstītajām konstitūcijām pasaulē. Tā izveidoja federālo valdību, dalot varu starp izpildvaru, likumdevēju un tiesu, un garantēja pilsoņu pamattiesības.
3. Vācijas Pamatlikums (Grundgesetz) — Vācijas konstitūcija, kas stājās spēkā 1949. gadā. Tā uzsver cilvēka cieņas neaizskaramību un federālo valsts iekārtu.
Konstitūcija parasti:
- Nosaka valsts formu (republika, monarhija u.c.).
- Fiksē cilvēktiesības un pamatbrīvības.
- Regulē varas sadalījumu (likumdošanas, izpildvaras, tiesu).
- Nosaka tās grozīšanas procesu (bieži vien sarežģītāku nekā parastos likumus).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.