satversme
"Satversme" ir latviešu valodas termins, kas nozīmē valsts konstitūciju jeb pamatlikumu — augstākās tiesiskās varas dokumentu, kas nosaka valsts iekārtu, pilsoņu tiesības un pienākumus, varas iestāžu struktūru un funkcijas.
Īss skaidrojums:
Tas ir valsts politiskā un tiesiskā pamats, kas nostiprina demokrātiskās vērtības, valsts neatkarību un sabiedrības organizācijas principus.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturisks:
Latvijas Satversme tika pieņemta 1922. gadā un ir viena no vecākajām vēl spēkā esošajām konstitūcijām Eiropā. Tā atjaunota 1993. gadā pēc neatkarības atgūšanas.
2. Tiesisks konteksts:
"Visas Latvijas likumiem jāatbilst Satversmei — pretējā gadījumā tos var atzīt par spēkā neesošiem."
3. Politiskā diskursā:
"Valsts prezidenta pienākums ir garantēt Satversmes ievērošanu un valsts neatkarību."
Sinonīmi: konstitūcija, pamatlikums, valsts pamatlikums.
Atšķirība no "konstitūcijas": "Satversme" ir latvisks termins, kas specifiski attiecas uz Latvijas valsts pamatlikumu, bet "konstitūcija" ir vispārīgāks jēdziens.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.