"Sekstīna" ir:
1. Sešrindu dzejas forma ar stingru shēmu:
- 6 strofas pa 6 rindām (kopā 36 rindas)
- Noslēdz ar 3 rindu envu (kopā 39 rindas)
- Rindām ir noteikts atkārtojošs rindu beigu vārdu secība (A-B-C-D-E-F), kas katrā nākamajā strofā mainās pēc noteikta modeļa.
2. Mūzikā – sešu balsu vokāls vai instruments.
Piemēri latviešu literatūrā:
1. Jānis Rokpelnis – "Sekstīna" (1968) – viena no pazīstamākajām latviešu sekstīnām.
2. Māra Zālīte – "Sekstīna" (krājumā "Kā es uzrakstīju vienu grāmatu").
Īss piemērs (shēmas ilustrācijai):
Pirmās divas strofas hipotētiskā sekstīna:
Rindas beigu vārdi: A (saule) – B (debesis) – C (jūra) – D (akmens) – E (vējš) – F (nakts)
Otrā strofa: F (nakts) – A (saule) – E (vējš) – B (debesis) – D (akmens) – C (jūra)
Envajā (pēdējās 3 rindas) parasti ietilpst visi 6 atslēgas vārdi.
Avoti: Latviešu literatūras vēsture, dzejas teorija, piemēri no latviešu dzejas krājumiem.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.