segvārds
"Segvārds" latviešu valodā nozīmē uzvārdu — tas ir personas vārda daļa, kas norāda uz dzimtas piederību un parasti tiek mantota no vecākiem.
Īss skaidrojums:
Segvārds ir personas pilnā vārda otrā daļa (piemēram, Kalniņš vārdā Jānis Kalniņš), kas bieži norāda uz cilvēka dzimtas, profesijas, izcelsmes vai citām īpašībām.
Piemēri:
1. Bērziņš (no "bērzs") — varētu rādīt saistību ar bērziem vai dzīvesvietu pie bērziem.
2. Kalns (no "kalns") — varētu norādīt uz dzīvi kalnu apvidū.
3. Ozoliņš (no "ozols") — saistīts ar ozolu.
4. Muižnieks (no "muiža") — varētu norādīt uz saistību ar muižu vai kalpotāju tajā.
Lietojums teikumos:
- "Viņa segvārds ir Liepiņš, kas liecina, ka viņu senči dzīvojuši pie liepām."
- "Latviešu segvārdi bieži veidoti no dabas objektu, dzīvnieku vai amatu nosaukumiem."
Vēsturiski daudzi latviešu segvārdi radās 19. gadsimtā, kad tautā sāka piešķirt uzvārdus, un tie bieži atspoguļoja dabu, amatus vai īpašības.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.