scientisms

"Scientisms" (latviski varētu tulkot kā "scientismi" vai "zinātniskās ideoloģijas") ir termins, kas apzīmē pārspīlētu vai redukcionistisku uzticību zinātnes metodēm un tās spējai izskaidrot visu realitāti, bieži vien ignorējot citas zināšanu formas (piemēram, filozofiju, mākslu, reliģiju vai ikdienas pieredzi).

Tas var izpausties divos veidos:
1. Metodoloģisks scientisms – uzskats, ka tikai zinātniskās metodes (eksperimenti, kvantitatīvā analīze) ir derīgas patiesības iegūšanai.
2. Ideoloģisks scientisms – ticība, ka zinātne drīz vai jau tagad spēj atbildēt uz visiem dzīves jautājumiem, arī uz tiem, kas tradicionāli piederējuši filozofijai vai ētikai.

Piemēri:
1. Psiholoģijā – apgalvojums, ka "apziņa ir tikai smadzeņu ķīmiskais process", ignorējot subjektīvo pieredzi vai fenomenoloģiskos aspektus.
2. Ētikā – mēģinājums "zinātniski" pamatot morāles normas, izmantojot tikai evolucionārās bioloģijas datus, noliedzot filozofisko diskusiju par labo un ļauno.
3. Sabiedrībā – uzskats, ka "ja kaut kas nav zinātniski pierādāms, tas neeksistē", noraidot, piemēram, mākslas vai garīgās pieredzes nozīmi.

Scientisms bieži tiek kritizēts kā zinātnes "kulta" vai ideoloģija, kas pašu zinātni reducē līdz dogmai, nevis atvērtai izpētes metodei.

Įrašas
Paaiškinimas	"Scientisms" (latviski varētu tulkot kā "scientismi" vai "zinātniskās ideoloģijas") ir termins, kas apzīmē pārspīlētu vai redukcionistisku uzticību zinātnes metodēm un tās spējai izskaidrot visu realitāti, bieži vien ignorējot citas zināšanu formas (piemēram, filozofiju, mākslu, reliģiju vai ikdienas pieredzi). Tas var izpausties divos veidos: 1. Metodoloģisks scientisms – uzskats, ka tikai zinātniskās metodes (eksperimenti, kvantitatīvā analīze) ir derīgas patiesības iegūšanai. 2. Ideoloģisks scientisms – ticība, ka zinātne drīz vai jau tagad spēj atbildēt uz visiem dzīves jautājumiem, arī uz tiem, kas tradicionāli piederējuši filozofijai vai ētikai. Piemēri: 1. Psiholoģijā – apgalvojums, ka "apziņa ir tikai smadzeņu ķīmiskais process", ignorējot subjektīvo pieredzi vai fenomenoloģiskos aspektus. 2. Ētikā – mēģinājums "zinātniski" pamatot morāles normas, izmantojot tikai evolucionārās bioloģijas datus, noliedzot filozofisko diskusiju par labo un ļauno. 3. Sabiedrībā – uzskats, ka "ja kaut kas nav zinātniski pierādāms, tas neeksistē", noraidot, piemēram, mākslas vai garīgās pieredzes nozīmi. Scientisms bieži tiek kritizēts kā zinātnes "kulta" vai ideoloģija, kas pašu zinātni reducē līdz dogmai, nevis atvērtai izpētes metodei.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.