"Sarūķēt" nozīmē kļūt rūgts vai skābs (parasti par pārtiku), kā arī kļūt skarbam, sīkstam, niknam (par cilvēka raksturu, izturēšanos).
Piemēri:
1. Par pārtiku:
"Piens ilgi stāvēja siltumā un sarūķēja."
"Ja vārītos kāpostus nenogulēsi, tie ātri sarūķēs."
2. Par cilvēku/raksturu:
"Pēc neveiksmēm viņš sarūķēja un kļuva vēss pret apkārtējiem."
"Vecums viņu nav sarūķējis – viņš joprojām ir laipns un atvērts."
Sinonīmi: skābēt (par pārtiku), kļūt rūgtam, kļūt skarbam, sasīkties.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.