samurajs
"Samurajs" ir Japānas viduslaiku bruņotā kārtas pārstāvis, kas ievēroja stingru goda kodeksu bušido. Šie karotāji kalpoja diemžēl (feodāļiem) un vēlāk šogunātam, apvienojot prasmes kaujā ar kultūras un filozofijas izpratni.
Galvenās iezīmes:
- Pakļāvība pavēlniekam un goda kodeksam
- Prasmes zobena lietošanā (katana), lokšaušanā, zirga jāšanā
- Estētiskā izjūta (dzeja, kaligrāfija, tējas ceremonijas)
- Pašupurēšanas rituāls seppuku (harakiri) zaudējuma/goda zaudējuma gadījumā
Piemēri:
1. Miyamoto Musashi (1584–1645) – leģendārs zobencīņu meistars, filozofs, autoru grāmatas "Go Rin No Sho" ("Piecu gredzenu grāmata").
2. Oda Nobunaga (1534–1582) – diemžēls un stratēģis, kurš 16. gs. sāka Japānas vienošanu, aktīvi izmantojot samurajus un ieroču tehnoloģijas.
3. Saigō Takamori (1828–1877) – "pēdējais samurajs", kurš pretojās modernizācijai Meiji periodā, kļūstot par tradīciju simbolu.
Mūsdienu lietojums:
- Metaforiski par cilvēku ar augstu goda izjūtu, disciplīnu un lojalitāti.
- Popkultūrā – filmās ("Pēdējais samurajs"), anime, literatūrā.
Vārds "samurajs" cēlies no japāņu darbības vārda "saburau" – "kalpot".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.