samiernieciskums
"Samiernieciskums" latviešu valodā ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē mierīgu, samierinātu, piekāpīgu vai apmierinātu garastāvokli vai uzvedību. Tas izsaka iekšēju mieru, piekāpšanos apstākļiem vai saskaņu ar sevi un apkārtni.
Īsumā:
Tas ir stāvoklis, kad cilvēks pieņem situāciju bez niknuma vai nemiera, bieži vien ar filozofisku vai reliģisku iekrāsu.
Piemēri lietošanai:
1. Reliģiskā kontekstā:
Pēc ilgām pārdomām viņš atrada samiernieciskumu un pieņēma savu likteni kā Dieva gribu.
2. Ikdienas situācijā:
Neskatoties uz neveiksmēm, viņa sejā bija redzams samiernieciskums — tā vairs nekaroja ar realitāti.
3. Rakstniecībā/domās:
Vecumdienās viņš dzīvoja ar dziļu samiernieciskumu, vairs neiekārtojoties pasaules nemierā.
Sinonīmi:
mierīgums, piekāpība, apmierinātība, resignacija (piekāpšanās liktenim).
Svarīgi:
Vārds reti lietots sarunvalodā, biežāk literatūrā, filozofiskos vai garīgos tekstos. Tas nereti nes nozīmi ne tikai par vienkāršu mieru, bet par apzinātu piekāpšanos tam, ko nevar mainīt.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.