sakniedēšana
Sakniedēšana ir process, kad augs vai koks izdala ķīmiskas vielas (organiskus savienojumus) augsnē vai gaisā, lai ietekmētu citu augu augšanu vai attīstību. Šī parādība var būt gan kaitīga (inhibējoša), gan izdevīga (stimulējoša) citiem organismiem.
Galvenās nozīmes:
1. Allelopalija — augu mijiedarbība, kurā viena auga izdalītās vielas ietekmē citu augu darbību.
2. Bioloģiskā kontrole — dabisks veids, kā augi ierobežo konkurentu augšanu savā tuvumā.
Piemēri:
1. Valrieksts izdala savienojumus, kas kavē citu augu sēklu dīgtspēju un augšanu — tāpēc bieži aug viens pats.
2. Grieķis saknēs izdala vielas, kas apspiež nezāļu augšanu, tādējādi dabiski "attīra" augsni.
3. Ozols caur lapām un mizām izdala tanīnus, kas kavē citu koku (piemēram, priedes) attīstību tuvumā.
4. Lupīna uzlabo augsni, saknēs izdalot slāpekli, kas veicina citu augu augšanu (pozitīva sakniedēšana).
Īsumā: Sakniedēšana ir augu "ķīmiskā komunikācija", kas ietekmē vidi un citus augus.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.