sabrukt
sabrukt -brūku, -brūc, -brūk, pag. -bruku, nepārej.- Brūkot sagāzties, sagrūt; izjukt.
3. pers. Sabrūk māja. sabrūk klucīšu tornis. Izkaltusī muca sabruka. - Sairstot aiziet bojā (piem., par organisma audiem).
- Beigt pastāvēt; izgaist.
3. pers.; pārn. Sabrūk koloniālisma sistēma. Sabrūk plāni, sapņi, cerības. - Zaudēt fiziskos un garīgos spēkus; bezspēkā nokrist, saļimt. Pēc grūtās slimības viņš izskatās gluži sabrucis. Pēc mātes nāves viņa galīgi sabruka. Nespēkā sabrukt uz krēsla. Sabrukt bezsamaņā.
- Strauji ievirzīties, iekļūt (kur; par daudziem, visiem). Viss bars sabruka istabā.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'sabrukt' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.