sabrukt


sabrukt -brūku, -brūc, -brūk, pag. -bruku, nepārej.
  1. Brūkot sagāzties, sagrūt; izjukt.
    3. pers. Sabrūk māja. sabrūk klucīšu tornis. Izkaltusī muca sabruka.
  2. Sairstot aiziet bojā (piem., par organisma audiem).
  3. Beigt pastāvēt; izgaist.
    3. pers.; pārn. Sabrūk koloniālisma sistēma. Sabrūk plāni, sapņi, cerības.
  4. Zaudēt fiziskos un garīgos spēkus; bezspēkā nokrist, saļimt. Pēc grūtās slimības viņš izskatās gluži sabrucis. Pēc mātes nāves viņa galīgi sabruka. Nespēkā sabrukt uz krēsla. Sabrukt bezsamaņā.
  5. Strauji ievirzīties, iekļūt (kur; par daudziem, visiem). Viss bars sabruka istabā.

    Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'sabrukt' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI BETA
    Įrašas
    Paaiškinimas

    Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
    ji bus patalpinta vietoj esamos.



    © 2009 - 2020 www.vardnica.lv
    Draugi: Angļu valodas kursi
    x