sabats
"Sabats" ir sestdiena ebreju un dažās kristietības tradīcijās (piemēram, septītās dienas adventistiem). Tas ir svētā atpūtas diena, kas sākas piektdienas vakarā un beidzas sestdienas vakarā, atbilstoši Bībele minētajam septītās dienas atpūtai pēc pasaules radīšanas.
Galvenās iezīmes:
- No ebreju valodas šabbāt (שבת) — "apstāties, atpūsties".
- Diena veltīta garīgajam, ģimenes laikam, lūgšanai un atpūtai no darba.
- Dažās kultūrās (piemēram, latviešu folklorā) "sabats" var arī nozīmēt raganu sapulci (no viduslaiku leģendām), bet šī nozīme nav saistīta ar reliģisko svētdienu.
Piemēri lietojumā:
1. Reliģiskā nozīmē:
"Ebreju ģimenē sabatā aizliegts strādāt un ceļot."
"Adventisti svētī sabatu no piektdienas saulrieta līdz sestdienas saulrietam."
2. Folklora/mītiskā nozīmē (raganu sabats):
"Viduslaiku tēlos raganas pulcējās sabatā, lai pielūgtu velnu."
"Filma 'Sabata' stāsta par raganu rituālu mežā pilnmēness nakts laikā."
Svarīgi: Kontekstā vienmēr skaidrs, vai runa ir par reliģisko svētku dienu vai mītisku notikumu. Latviešu valodā biežāk lieto "sabats" folkloras nozīmē, bet reliģiskajā nozīmē pareizāk būtu "šabats" (ebreju tradīcijai) vai "svētā sestdiena".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.