"Rūtojums" nozīme:
Tas ir process, kurā metāls (īpaši dzelzs vai tērauds) pakāpeniski sabrūk, oksidējoties mitruma un skābekļa ietekmē. Tas ir dabisks ķīmisks process, kas rada brūnas, porainas oksīda kārtas (rūsu).
Piemēri lietojumā:
1. Konkrēts piemērs:
"Vecā žoga stabi bija pārklāti ar biezu rūtojumu, un daži no tiem jau bija gandrīz pārtrūkuši."
2. Pārnestā nozīmē (retāk):
"Ilgstoša bezdarbība var izraisīt prasmju rūtojumu – zināšanas pakāpeniski nolietojas, ja tās neizmanto."
(Šeit tas simbolizē "novecošanu" vai "pasivitāti".)
Saistītie termini:
- Rūsa – rūtojuma rezultātā veidojušās oksīda kārtas.
- Korozija – plašāks jēdziens, kas ietver jebkura materiāla (arī nemetālu) sabrukšanu ķīmiskās vai elektroķīmiskās ietekmēs.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.