rūtā
"Rūtā" ir latviešu valodas īpašvārds, kas apzīmē sieviešu vārdu. Tas cēlies no ebreju vārda Rūta (Ruth), kas nozīmē "draudzene", "skaistule" vai "apmierinātāja". Vārds ir pazīstams arī no Bibeles, kur Rūta ir viens no Vecās Derības grāmatu varoņiem, pazīstama ar savu uzticību un lojalitāti.
Piemēri lietojumam:
1. Personvārds:
- Rūtā ieradās sapulcē ar smaidu.
- Mūsu jaunā kolēģe ir Rūtā.
2. Bibliskais konteksts:
- Rūtas grāmata Bībelē stāsta par viņas uzticību un laulību ar Boazu.
3. Dzejā/daiļliteratūrā:
- Rūtā ir populārs vārds latviešu dzejā, simbolizējot tikumību un sirsnību.
Papildus informācija:
Latviešu valodā vārds "Rūtā" ir locīts variants (datīvs, lokatīvs) no pamatvormas "Rūta". Piemēram:
- Es došos ciemos pie Rūtas. (ģenitīvs)
- Es runāju ar Rūtu. (akuzatīvs)
- Es dzīvoju Rūtā. (lokatīvs — retāk lietots, bet iespējams).
Ja domājat par vārdu "rūta" (ar mazo sākumburtu), tas var nozīmēt arī augu (piemēram, ārstnieciskā rūta — Ruta graveolens).
- Vārdi: Rūta
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.