"Rūkamība" ir lietvārds, kas apzīmē rūgtu garšu vai kvalitāti — tas, kas ir rūgts (skābs, sīvs, nepatīkams garšā).
Biežāk lietots abstraktā nozīmē, lai raksturotu rūgtu, sīvu, skarbu vai sāpīgu psiholoģisku stāvokli, atmiņas vai pieredzi.
Piemēri:
1. Garšas nozīmē:
Šīs zāles rūkamība bija neciešama.
(Zāles garša ir ļoti rūgta.)
2. Abstraktā/psiholoģiskā nozīmē:
Viņa balsī bija jūtama rūkamība, kad viņš atcerējās nodevību.
(Balsī dzirdama sīva, sāpīga emocionāla nokrāsa.)
Dzejolis pārvar zaudējumu rūkamību ar cerības motīviem.
(Dzejolī aprakstīta sāpīgā zaudējuma sajūta.)
Sinonīmi: rūgtums, sīvums, skarbums (pārnestā nozīmē).
Antonīmi: saldums, maigums (gan garšā, gan emocionāli).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.