rentgenstari
"Rentgenstari" ir cits nosaukums rentgena starojumam — īpaša veida elektromagnētiskajam starojumam, kas spēj iziet cauri daudzām vielām, ko redzamā gaisma nevar cauriet.
Īss skaidrojums:
Tie ir augstas enerģijas stari, ko izmanto, lai "redzētu" caur objektiem (piemēram, cilvēka ķermeni, bagāžu), jo tie absorbējas atšķirīgi atkarībā no vielas blīvuma.
Galvenās īpašības:
- Neredzami ar aci, bet reģistrējami ar speciālu iekārtu.
- Izmanto medicīnā, drošībā, materiālu pārbaudē.
Piemēri lietojumiem:
1. Medicīna – rentgena uzņemšana, lai diagnosticētu kaulu lūzumus, kariesu zobos vai pārbaudītu orgānus.
Piemērs: "Pēc traumas pacientam uzņēma rentgenuzņēmumu, lai pārbaudītu, vai nav lūzis potītes kauls."
2. Drošība – bagāžas un kravu pārbaude lidostās, ostās.
Piemērs: "Lidostā visi bagāžas gabali tiek skenēti ar rentgenstaru iekārtu, lai atklātu aizliegtus priekšmetus."
3. Zinātne un rūpniecība – materiālu defektu noteikšana (piemēram, metāla plaisu meklēšana).
Piemērs: "Inženieri izmanto rentgenstarus, lai pārbaudītu metināto šuvju kvalitāti tiltu konstrukcijās."
Vēsturiska piezīme:
Nosaukts vācu fiziķa Vilhelma Konrāda Rentgena vārdā, kurš tos atklāja 1895. gadā. Latviešu valodā dažkārt lieto arī saīsinājumu rentgens vai rentgena stari.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.