reabilitēšana
"Reabilitēšana" nozīmē atjaunošanu vai atveseļošanos — gan fiziski, gan sociāli, gan juridiski. Tas ir process, kurā cilvēks vai situācija tiek atgriezta normālā, veselīgā vai sabiedrībā pieņemamā stāvoklī.
Galvenās nozīmes:
1. Medicīniskā reabilitācija – fiziska vai psihiska veselības atjaunošana pēc traumas, slimības vai operācijas.
Piemērs: "Pēc smadzeņu trieka viņš gāja ilgstošā reabilitācijā, lai atgūtu kustību spējas."
2. Sociālā reabilitācija – atgriešanās sabiedrībā pēc ilgstošas izolācijas, piemēram, pēc ieslodzījuma vai garīgu traucējumu ārstēšanas.
Piemērs: "Narkomānu reabilitācijas centrā palīdz atjaunot dzīves prasmes un integrēties darba tirgū."
3. Juridiskā/juridiskā reabilitācija – tiesiski atzīta nevainība vai reputācijas atjaunošana pēc netaisnīga notiesājuma.
Piemērs: "Pēc jaunu pierādījumu atklāšanas notika viņa reabilitācija un tiesību atjaunošana."
4. Ekoloģiskā reabilitācija – piesārņotas vai izpostītas vides atjaunošana.
Piemērs: "Ezera reabilitācijas projekts ietver ūdens kvalitātes uzlabošanu un piekrastes atjaunošanu."
Īsumā: Reabilitēšana ir atveseļošanās process, kas vērsts uz funkcionalitātes, reputācijas vai stāvokļa atjaunošanu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.