rauduve
"Rauduve" latviešu valodā ir dzejolis vai dziesma, kas izsaka dziļu skumju, sēru, vientulības vai izmisuma jūtas. Tās ir liriskas dabas, bieži vien ar melanholisku, pat elegisku noskaņojumu.
Īss skaidrojums:
Tas ir skumju, sēru liriskais darbs — dzejolis vai mūzikls, kas veltīts sērām, zaudējumam, vientulībai vai izmisumam.
Piemēri no literatūras:
1. Rainis – "Rauduves"
Dzejnieka Jāņa Rainisa krājums "Tālas noskaņas zilā vakarā" (1903) ietver ciklu "Rauduves", kurā viņš apraksta cilvēka dvēseles dziļās sēras un eksistenciālās pārdomas.
2. Aspazija – "Vientulības rauduve"
Dzejnieces Aspazijas darbos bieži sastopamas rauduves, kurās izteikta vientulības, ilgu un izmisuma jūta, piemēram, dzejolī "Vēji, vēji, augstie vēji...".
3. Folklorā
Daudzas latviešu tautasdziesmas ir rauduves — piemēram, skumjas par mīļotā promšu, mātes raudas par dēlu karā vai jaunas sievas sēras svešā mājā.
Mūsdienu lietojums:
Vārdu "rauduve" mūsdienās retāk lieto ikdienas runā, bet tas saglabājies literatūrā un dzejā kā termins, kas apzīmē skumju lirisku žanru. Biežāk lietotais mūsdienu vārds ar līdzīgu nozīmi ir "elegija".
Atšķirība no "raudāšanas":
"Rauduve" ir mākslas darbs (dzejolis/dziesma), bet "raudāšana" ir fiziska darbība vai emocionāla izpausme.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.