"Rahītiķis" ir reti lietots latviešu valodas vārds, kas apzīmē cilvēku, kas dzīvo vientuļā, askētiskā dzīvesveidā, bieži vien reliģisku apsvērumu dēļ – līdzīgi kā heremīts, askēts, klusinieks vai atšķirties.
Piemēri lietojumā:
1. Tiešā nozīmē:
"Meža būdiņā dzīvoja rahītiķis, kurš visu dzīvi veltījis garīgām pārdomām."
2 Pārnestā nozīmē (retāk):
"Pēdējos gados viņš kļuvis par īstu rahītiķi – izvairās no sabiedrības un dzīvo pilnīgā vientulībā."
Etimoloģija:
Vārds cēlies no senkrievu valodas (рахитьникъ) ar nozīmi "askēts, vientuļnieks", savukārt sākotnēji tas saistīts ar vārdu "rahīts" (grēks, vaina). Latviešu valodā tas galvenokārt sastopams senākos tekstos vai dialektos.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.