radioelektronika
Radioelektronika ir apzīmējums, kas apvieno divas jomas:
- radio (radiotehnika) – signālu pārraide, uztvere un apstrāde, izmantojot elektromagnētiskos viļņus;
- elektronika – ierīču un sistēmu izstrāde, kas darbojas, vadot elektrisko strāvu caur pusvadītājiem, lampām u.c.
Īsumā: Radioelektronika pēta un attīsta ierīces un sistēmas, kas apvieno radioviļņu pārraidi/uztvēri un elektroniskās shēmas (piemēram, raidītāji, uztvērēji, sakaru iekārtas).
Piemēri:
1. Mobilais telefons – apvieno radioviļņu pārraidi (caur mobilajiem tīkliem) un sarežģītas elektroniskās shēmas (procesors, atmiņa, displejs).
2. Wi-Fi maršrutētājs – pārraida datus pa radioviļņiem, bet satur arī elektroniskās komponentes signālu apstrādei.
3. Televīzijas uztvērējs – uztem televīzijas signālu (radio daļa) un pārveido to attēlā/video ar elektroniskām shēmām.
Vēsturiski termins bija plaši lietots PSRS un postpadomju valstīs, lai apzīmētu sakaru, radiolokācijas, elektroniskās izlūkošanas un pat sadzīves tehnikas (radiouztvērēji, magnetofoni) nozari. Mūsdienās tas biežāk tiek aizstāts ar speciālākiem terminiem kā "telekomunikācijas", "elektronika" vai "RF tehnoloģijas".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.