puspūrs
"Puspūrs" latviešu valodā ir vīrietis, kurš ir vājš, mīksts, nedrošs vai mazdūšīgs (bieži ar nicinošu/negatīvu nokrāsu). Tas var nozīmēt arī vīrieti, kurš uzvedas vai izskatās pārlieku sievišķīgi vai bez rakstura.
Piemēri lietojumā:
1. Tas puspūrs neuzdrošinājās pat pašu vienkāršāko lēmumu pieņemt!
(Par vīrieti, kurš ir pārāk bikls vai nedrošs.)
2. Viņš izskatās kā īsts puspūrs ar šo savu mīksto manieru un bažīgo izskatu.
(Par vīrieti, kura uzvedība vai izskats tiek uztverts kā nepietiekami vīrišķīgs.)
3. Nekādā gadījumā neklausies viņā – viņš ir puspūrs, kurš vienmēr izvairās no atbildības.
(Par vīrieti, kuram trūkst stingrības vai noteiktības.)
Etymoloģija:
Vārds cēlies no salikteņa "pus-" (puse) + "pūrs" (senāka forma no "vīrs"), burtiski "pusvīrs". Vēsturiski tas varētu būt saistīts ar sievišķīga vai nepilnvērtīga vīrieša tēlu.
Līdzīgi/varianti:
- Biksis (bikls cilvēks)
- Mīkstis (vājš rakstura cilvēks)
- Bezspēcīgais (retāk)
Piezīme:
Mūsdienās šis vārds tiek lietots samērā reti, galvenokārt folklorā, dzejā vai nopietnā sarunvalodā, un tas bieži vien ir aizvainojošs.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.