pusmēnesis
"Pusmēnesis" latviešu valodā ir vēsturisks termins, kas apzīmēja zemnieku, kas strādāja uz pusi — tas ir, par samaksu vai nodevu, kas bija vienāda ar pusi no ražas.
Īsumā:
- Burtiski: "pus" + "mēnesis" (no vecāka termina "mēnesis" — zemnieks, kas maksā nodevu).
- Nozīme: Zemnieks, kas maksāja īpašniekam (piemēram, muižai) pusi no savas ražas kā nodevu par zemes izmantošanu.
- Vēsturisks konteksts: Izplatīts līdz 19. gadsimtam, pirms dzimtbūšanas atcelšanas un zemes reformām.
Piemēri lietojumā:
1. Vēstures tekstos:
"19. gadsimta sākumā lielākā daļa Latvijas zemnieku bija pusmēneši, kas par muižas zemi maksāja pusi no savas ražas."
2. Aprakstos:
"Pusmēneša dzīve bija smaga — pat pēc smaga darba viņš varēja paturēt tikai daļu no savas ražas."
Mūsdienās:
Šis vārds lietots tikai vēsturiskā kontekstā, jo šāda zemes izmantošanas sistēma vairs nepastāv. Tas parādās vēstures grāmatās, arhīvu dokumentos vai, piemēram, aprakstot dzimtbūšanas laiku.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.