psiholingvistika
Psiholingvistika ir zinātnes nozare, kas pēta saistību starp cilvēka prātu (psiholoģijas procesiem) un valodu (lingvistiku). Tā analizē, kā cilvēki apgūst, saprot, ražo un apstrādā valodu, kā arī kā valoda ietekmē domāšanu.
Galvenās pētījumu jomas:
1. Valodas apguve bērnībā.
2. Runas rašanās un saprašana reālā laikā.
3. Valodas un domāšanas savstarpējā ietekme.
4. Valodas apstrāde smadzenēs.
Piemēri:
1. Bērna valodas attīstība
Pētnieki vēro, kā mazulis no neskaidriem balss skaniem pakāpeniski apgūst vārdus un gramatiku, un kādas kļūdas rodas šajā procesā (piemēram, pārvispārinājumi: "lasīju" vietā "lasījis").
2. Teksta/apgalvojuma apstrāde
Eksperimentos mēra, cik ilgi cilvēkam nepieciešams laiks, lai saprastu teikumu ar sarežģītu sintaksi (piemēram: "Kaķis, kuru vēra suns, aizbēga"), salīdzinot ar vienkāršāku teikumu.
3. Valodas ietekme uz uztveri
Piemēram, dažādās kultūrās krāsu kategorizācija var atšķirties atkarībā no valodas – dažās valodās ir vairāk vai mazāk pamatkrāsu nosaukumu, kas ietekmē, kā cilvēki atšķir toņus.
4. Aizvietošanas kļūdas runā
Ikdienas sarunās cilvēki dažkārt nejauši apmaina burtus/vārdus (piemēram, teicot "ledusskapis" vietā "ledusskābis"), kas atklāj, kā smadzenes plāno un organizē runu.
Psiholingvistika bieži izmanto eksperimentālas metodes (piemēram, reakcijas laika mērīšanu, acu kustību novērošanu) un sadarbojas ar kognitīvo zinātni un neirobioloģiju.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.