psalms
"Psalms" (latviski "psalmi") ir reliģiski dziesmu vai lūgšanu tekstu krājums, kas tradicionāli piedēvēts ķēniņam Dāvidam un citiem autoriem. Tie veido Bībeles Vecās Derības grāmatu un tiek lietoti gan ebreju, gan kristīgo dievkalpojumos. Psalmi izsaka dažādas emocijas — pateicību, lūgšanu, sēras, uzticību Dievam.
Galvenās nozīmes psiholoģiskā/ literārajā kontekstā:
- Reliģiska dzeja / himnas.
- Garīga atspulga vai lūgšanas forma.
- Emociju (rāviena no izmisuma līdz priekam) literārais izteikums.
Piemēri no Psalmu grāmatas:
1. Psalms 23 (23. psalms)
"Kungs ir mans gans; es trūkstot neiztrikšu..."
Tēma: Uzticība Dieva aizsardzībai un vadībai.
2. Psalms 51 (51. psalms)
"Apžēlojies pār mani, o Dievs, pēc savas žēlastības..."
Tēma: Nožēla un grēku piedošanas lūgšana.
3. Psalms 150 (150. psalms)
"Slavējiet Dievu savā svētnīcā!..."
Tēma: Aicinājums slavēt Dievu ar mūziku un dziesmām.
Ikdienas lietojums (pārnestā nozīmē):
- "Viņa runāja kā psalms" — dzejiski, iespaidīgi.
- "Dabas skaistums bija kā dzīvs psalms" — kā slavēšana vai svētums.
Psalmi ir ietekmējuši rietumu literatūru, mūziku (piemēram, gregoru dziedājumus) un personīgo dievbijību.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.