prakticisms
Prakticisms (no latīņu: practicus — 'praktisks') ir dzīves vai domāšanas virziens, kas uzsver praktisko pielietojamību, lietderību un rezultātu kā galveno vērtību. Tas novērš teorētiskas vai abstraktas diskusijas, ja tās nenes tiešu praktisku labumu.
Galvenās iezīmes:
- Uzvara uz darbību, nevis teoriju.
- Lēmumi balstīti uz lietderību un iespējām reālajā dzīvē.
- Rezultātu orientētība.
Piemēri:
1. Izglītībā:
Skolēns izvēlas apgūt programmēšanu, nevis filozofiju, jo redz, ka tas dos viņam labāku darba iespēju nākotnē — tas ir prakticisma izpausme.
2. Politikā:
Valdība pieņem lēmumu par ceļa remontu, nevis par pieminekļa atjaunošanu, jo ceļš uzlabos ikdienas dzīvi iedzīvotājiem — prioritāte praktiskajai labklājībai.
3. Personīgajā dzīvē:
Cilvēks, kuram salūzt auto, nekavējoties meklē veidu, kā to salabot vai atrast alternatīvu transportu, nevis ilgi analizē tehnisko kļūmes cēloni — koncentrējas uz risinājumu, nevis teoriju.
Īsumā: Prakticisms ir "darām, nevis pārdomājam bezgalīgi" pieeja, kurā svarīgākais ir praktiskais iznākums.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.