pragmatisms
Pragmatisms (no grieķu pragma — "darbība, darbs") ir filozofiskais virziens, kas uzsver, ka jebkuras idejas, teorijas vai principu patiesumu un vērtību nosaka to praktiskās sekas un lietderība.
Pamatprincips: "Kas darbojas praksē, ir patiess/vērtīgs."
Galvenās iezīmes:
1. Patiesība = lietderība – ideja ir patiesa, ja tā noder praktiskā darbībā.
2. Fokusēšanās uz rezultātiem, nevis abstraktām teorijām.
3. Pielāgošanās – risinājumi mainās atkarībā no konteksta.
Piemēri:
1. Izglītībā – Pragmatisms var izpausties kā uzsvars uz praktiskiem iemaņiem (piemēram, programmēšana, projekta vadība) nevis tikai teorētiskām zināšanām.
2. Politikā – Politiskie lēmumi tiek pieņemti, balstoties uz tūlītējām sekām un sabiedrības labklājību, nevis stingriem ideoloģiskiem principiem.
Piemērs: Valsts maina enerģētikas politiku, ja tā noved pie lētākiem elektrības tarifiem iedzīvotājiem.
3. Ikdienā – Ja cilvēks izvēlas darbu tuvāk mājām, lai ietaupītu laiku (nevis pēc "prestiža"), tas ir pragmatisks lēmums.
Īsumā: Pragmatisms ir prakses un rezultātu orientācija, kurā efektivitātei un lietderībai ir lielāka nozīme nekā principiem vai tradīcijām.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.