postenis
postenis -ņa, v.- Ieņemamais amats. Ieņemt augstu posteni. Ministra p.
- Vieta, kur sargs veic savus pienākumus; apsargājamais objekts; arī sargs. Stāvēt postenī. Izlikt posteņus.
postenis -ņa, v.- Vieta, no kuras (ko) novēro vai apsargā.
- Vieta, kur (kādam) jāveic attiecīgais darbs, jāpilda attiecīgais uzdevums, pienākums.
- Viens vai vairāki cilvēki, kas (ko) novēro vai apsargā.
- Neliela cilvēku grupa pastāvīga uzdevuma, pienākuma veikšanai.
- Ieņemamais (parasti administratīvais) amats.
- Finanšu dokumenta, budžeta dala, kurā norādīts ieņēmuma avots; ieņēmuma vai izdevuma veids un apjoms. fin.
- Kādas (parasti finansiālas, saimnieciskas) darbības atsevišķa nozare, daļa, atsevišķs veids.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'postenis' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.