"Porfīrisks" ir ģeoloģijas un petrogrāfijas termins, kas apzīmē magmatisku iezi (parasti vulkānisku vai dzīlveida), kura struktūra raksturīgi sastāv no divu izmēru graudu:
1. Lieli, labi izveidoti kristāli (fenokristāli), kas iegrimstīti
2. Smalkgraudainā pamatmasā (matriksā), kas var būt kristāliska vai stiklaina.
Šāda struktūra veidojas, kad ieži atdziest divos posmos: vispirms lēnāk dzīlē (veidojot lielos kristālus), pēc tam ātrāk virspusē vai mazākā dziļumā (veidojot smalko pamatmasu).
Piemēri porfīriskām iežu šķirnēm:
1. Porfīrīts — senā vulkāniska iežu grupa (piemēram, kvarca porfīrs vai laukšpata porfīrs).
2. Andezīts — bieži satur plagioklāza fenokristālus porfīriskā struktūrā.
3. Bazaltporfīrs — bazalts ar iegrimstītiem lieliem kristāliem (piemēram, olivīna vai plagioklāza).
4. Granītporfīrs — dzīlveida iezis ar lieliem laukšpata vai kvarca kristāliem smalkgraudainā pamatnē.
Īss piemērs teikumā:
- "Šī vulkāniska iežu parauga porfīriskā struktūra izceļas ar lieliem, tumšiem amfibola kristāliem smalkā, pelēkā matriksā."
- "Porfīriskie granīti Latvijā atrodami dienvidu daļā, piemēram, Salaspils un Stāmerienas atsegumos."
Termins cēlies no sengrieķu πορφύρα (porphyra) — "purpursarkana krāsa", jo senā Roma un Bizantija augsti vērtēja purpursarkanos porfīra iežus (piemēram, imperatora porfīrs) monumentālajā celtniecībā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.