polisintētisks
"Polisintētisks" nozīme:
Tas ir valodniecības termins, kas apzīmē valodu ar ļoti augstu sintētisko pakāpi, kurā vārdu formas veidojas, apvienojot daudzas morfēmas (nozīmes vienības) vienā garā vārdā, kas var izteikt veselu teikuma saturu.
Galvenās iezīmes:
- Viena vārda forma var saturēt informāciju par darbību, subjektu, objektu, laiku, vietu utt.
- Morfēmu skaits vārdā ir ļoti liels, un tās bieži saplūst kopā.
- Tipiski polisintētiskajām valodām ir daudzi inčuatīvi (vārdi, kas darbojas kā veseli teikumi).
Piemēri polisintētiskajām valodām:
1. Čukču-valoda (Sibīrijā):
"Təmyŋəlevtpəγtərkən" — "Es tam atkal stipri sāpēju galvu" (viens vārds).
2. Mohavku valoda (Ziemeļamerikā):
"Washakotya'tawitsherahetkvhta'se" — "Viņš to nolika uz grīdas priekš manis" (viens vārds).
3. Inuītu valodas (Arktika):
"Qasuiirsarvigssarsingitluinarnarpuq" — "Kāds patiešām nevarēja apstādināt to, kas bija kļuvis par lielu lidojošu būtni" (literārs piemērs no folkloras).
Salīdzinājumam:
Indoeiropiešu valodas (piemēram, latviešu, angļu) parasti nav polisintētiskas — teikumi veidojas no atsevišķiem vārdiem, nevis "salīmējot" visu vienā vārdā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.