polifoniskums
Polifoniskums (no grieķu: poly — "daudz", phonē — "balss") nozīmē daudzbalsīgumu vai daudzveidību.
Termins lietots dažādās jomās ar nedaudz atšķirīgu nokrāsu:
1. Mūzikā — vairāku neatkarīgu melodiju (balsu) vienlaicīga saplūšana, kur katrai ir sava nozīme (piem., fūga, kanons).
Piemērs: J. S. Baha fūgas, kur vairākas melodijas mijiedarbojas, veidojot sarežģītu kopumu.
2. Literatūrā (pēc Mihaila Bahtina teorijas) — dažādu patiesību, viedokļu vai "balsu" līdztiesīga pastāvēšana tekstā, bez dominējošas autora pozīcijas.
Piemērs: Dostojevska romāni ("Noziegums un sods"), kur dažādu varoņu pasaules uzskati konkurē kā neatkarīgas patiesības.
3. Pārnestā nozīmē — daudzveidība, dažādu perspektīvu vai elementu līdzāspastāvēšana.
Piemērs: Diskusija, kurā dalībnieki izsaka dažādus, bet vienlīdz svarīgus viedokļus.
Īsumā: Polifoniskums ir daudzveidības un daudzbalsības princips, kurā vairāki elementi pastāv vienlaikus, saglabājot savu neatkarību un nozīmi.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.