fūga
"Fūga" ir mūzikas termins, kas apzīmē kontrapunkta kompozīcijas tehniku, kurā viena tēma (melodija) tiek secīgi ievadīta dažādās balsīs, bieži vien ar noteiktu intervālu (piemēram, kvintē augstāk vai zemāk). Tēma atkārtojas, pārklājas un attīstās visā kompozīcijā, radot sarežģītu, bet strukturētu polifonisku tekstūru.
Īss skaidrojums:
Fūga ir kā mūzikas "izmeklēšana", kur galvenā tēma tiek "vajāta" starp dažādām balsīm, mainot toņus, apgriežot vai paātrinot.
Piemēri:
1. J. S. Bachs – "Fūga D-dur" (no "Labi temperētā klaviera" 1. sējuma) – klasisks piemērs, kurā skaidri dzirdama vienas tēmas attīstība četrās balsīs.
2. J. S. Bachs – "Fūga G-mol" (BWV 578, "Mazā" fūga) – ievada īsu enerģisku tēmu, kas pēc tam tiek elaborēta visā kompozīcijā.
3. Dmitrijs Šostakovičs – "Fūga A-dur" (no "24 prelūdijām un fūgām") – modernāka interpretācija ar asiem ritmiem un negaidītām modulācijām.
Analoģija:
Iedomājieties sarunu, kurā viena ideja (tēma) tiek pārmesta no viena cilvēka otra, katrs to nedaudz pārfrāzējot, papildinot vai apgriežot otrādi, bet visu laiku saglabājot pamatdomu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.