kanons
"Kanons" ir daudznozīmīgs termins, kas atkarībā no konteksta var būt:
Galvenās nozīmes:
1. Reliģijā — noteiktu svēto rakstu vai doktrīnu kopums, kas tiek atzīts par autentisku un autoritatīvu (piemēram, Bībeles kanons).
2. Mākslā/literatūrā — klasisks, ietekmīgs un paraugdarijis, kas ietekmē turpmāko radošo darbu (piemēram, literatūras kanons).
3. Mūzikā — kompozīcijas tehnika, kur viena melodija tiek atkārtota ar nobīdi dažādās balsīs (piemēram, Pachelbela kanons).
4. Vispārīgi — noteikums, princips vai standarts, kas tiek pieņemts kā pamatots un piemērojams.
Piemēri lietojumā:
1. Reliģisks konteksts: "Jaunās Derības kanons tika galīgi noteikts 4. gadsimtā."
2. Literatūras konteksts: "Šekspīra darbi ir iekļauti Rietumu literatūras kanonā."
3. Mūzikas konteksts: "Bacha 'Mūzikas upurē' ir vairāki ģeniāli izveidoti kanoni."
4. Pārnestā nozīmē: "Šī uzņēmuma darbības kanons ietver godīgumu un atbildību pret klientiem."
Termins cēlies no grieķu valodas (κανών — "mērstienis, noteikums").
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.