"Poēte" nozīme:
Tas ir cilvēks, kas raksta dzeju (dzejas darbus). Vārds cēlies no grieķu valodas (poiētēs – "veidotājs, radītājs") un latīņu (poēta). Poēte ir mākslinieks, kas izsaka domu, emocijas vai tēlus, izmantojot valodas ritmu, skaņu un tēlainību.
Piemēri lietojumam:
1. Vienkāršs teikums:
Rainis ir viens no ievērojamākajiem latviešu poētiem.
2. Salikts teikums:
Kad poēte lasa savus dzejoļus, zāle klusē un klausās.
3. Kontekstā ar citiem vārdiem:
Tā bija poēte, kas savos darbos apdziedāja dabas skaistumu un cilvēku dvēseles kustības.
Sinonīmi: dzejnieks, dzejisks autors, dzejas radītājs.
Atgriezeniskā forma (sieviešu dzimtē): poetese (retāk lietota, biežāk "poēte" ir visdzimtes vārds).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.